"Par robežām pēdējā laikā tiek runāts daudz – svarīgi bērnam mācīt robežas, vēl svarīgāk tās ir izturēt, nevajag tās tik striktas, bērna uzdevums ir robežas lauzt, jo tikai tā bērns var robežas apzināties…Informācijas tik daudz, ka apmaldīties.
Kas tad īsti ir un nav robežas?
Kādi ir robežu veidi un kā parūpēties par veselīgām robežām?
Ko darīt situācijās, kad robežas tiek pārkāptas?
Kādā vecumā sākt bērnam robežas mācīt?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem mēs meklēsim atbildes kopā ar psiholoģi Evitu Štālu ceturtdien, 6. martā 15.00 Debesmannas Facebook profilā. " (c) debesmanna.com
"Klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa ieguva psiholoģijas zinātņu doktores grādu 2022. gadā pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. Bērnu mentālās veselības nedēļā Valdis Melderis sarunāsies ar psiholoģi par izdegšanu bērnos.
Kā izdegšana izpaužas bērnā? Kas to veicina?
Kādām pazīmēm mums jāpievērš uzmanība un kādi riski ir bērna veselībai, ja šīs pazīmes ignorējam?
Kā mēs varam palīdzēt un atbalstīt bērnu, kas piedzīvojis izdegšanu?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklēsim atbildes trešdienas lielajā intervijā." (c) debesmanna.com
"Zobu veselībai ir vistiešākā saikne ar bērna mentālo veselību, lai gan nereti var šķist, ka kopīga tur nav nekā.
Zobu veselības problēmas var ietekmēt bērna dzīves kvalitāti kopumā. Zobu (ne)veselībai ir cieša saikne ar bērna ēšanu, runu, pašnovērtējumu, kas var samazināt vēlmi gan socializēties, gan palielināt riskus bērna mentālai un arī fiziskai veselībai.
Kādu lomu spēlējam mēs – pieaugušie sava bērna zobu veselībā?
Cik svarīga ir regulāra zobu tīrīšana un zobārsta apmeklējums?
Kā motivēt bērnu tīrīt zobus?
Kā palīdzēt bērnam tikt galā ar bailēm un trauksmi no zobārsta?
Kā atrast piemērotāko zobārstu bērnam, lai bērns justos droši?
Šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā Agnese Drunka uz sarunu aicinās ‘’Apines Klīnika’’ zobārsti Māru Valdmani, lai atbildētu uz šiem un daudziem citiem jautājumiem par bērnu zobu veselību." (c) debesmanna.com
"Pārrunāsim mentālos izaicinājumus, kam iet cauri tēvi, kad viņi šķirās – kaunam, aizvainojumam, nodevībai, naidam, pilnīgai personības un ikdienas pārbūvei, kamēr jāturpina būt par labu tēvu. Un kā būvēt attiecības no jauna – ar bērnu, sevi un bijušo partneri. Sadarbībā ar biedrību ”Tēvi” piedāvāsim sarunu ar sociālā uzņēmuma SIA “Dzīves oāze” valdes locekli Jāni Broku.
Jānim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze sociālajā un izglītības jomā, strādājot ar bērniem un ģimenēm. Viņš ir pieredzējis tēvu atbalsta grupu vadītājs un divu dēlu tēvs." (c) debesmanna.com
"Vai labai mentālai veselībai ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes? Vai labāk ir skriet, peldēt, staigāt vai varbūt tam patiesībā ir mazsvarīga loma ko darām, galvenais – lai darām? Šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā pirmo reizi ar mums kopā Klāvs Ēvelis, LU pasniedzējs, zinātniskais asistents, kurš patreiz vēl studē bioloģijas doktorantūras programmā.
Lekcijā par fizisko aktivitāšu lomu bērna/pusaudža mentālajā veselībā, Klāvs pastāstīs, kas tad īsti notiek smadzenēs un mūsu ķermenī, kad sportojam, kāpēc fiziskās aktivitātes ir svarīgas bērniem un pusaudžiem, kādu ieguvumu tās dod, un vai fizisko aktivitāšu var būt par daudz?" (c) debesmanna.com
"Katrs bērns ir pelnījis uzaugt ģimenē, bet dažkārt bērns neuzaug ģimenē kopā ar bioloģiskajiem vecākiem. Šajā sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu mēs runāsim par bērniem, kas uzaug ārpusģimenes aprūpē.
Kādi ir riski bērna mentālai veselībai, kurš neaug kopā ar bioloģiskajiem vecākiem?
Kas ir galvenie izaicinājumi bērna aprūpējošai ģimenei?
Kā palīdzēt bērnam dziedēt traumatisko pieredzi un ar kādiem psiholoģiskiem šķēršļiem var saskarties bērna aprūpējošā ģimene, kad bērns ģimenē ienāk ar tiesas lēmumu?
Apskatīsim arī resursus, ko bērns var iegūt, kad nonāk ārpusģimenes aprūpē, kas sekmē viņa attīstību. Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes meklēs sarunas moderatore Elīna Baltskara 4. marta lielajā sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu." (c) debesmanna.com
Klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne ar mums kopā ir jau otro gadu un šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā vadīs lekciju par dzīvesspēku (angļu valodā – resilience). Savā lekcijā Aija atbildēs uz šādiem jautājumiem:
Kas ir dzīvesspēks?
Vai dzīvesspēks piemīt mums visiem?
Kā mēs varam palīdzēt bērnam stiprināt savu dzīvesspēku?
Ir bērni, jaunieši un pieaugušie, kuri ir impulsīvi vai eksplozīvi nevis tāpēc, ka viņi ir slikti audzināti, izlaisti vai ļauni, bet tāpēc, ka viņiem trūkst spējas uztvert un saprast laiku. Laika izjūta ir būtiska, lai bērns varētu plānot, kontrolēt savu uzvedību un palikt emocionālajā līdzsvarā. Bez laika izjūtas viņi bieži tiek sodīti par “sliktu uzvedību”, kas patiesībā izriet no nespējas izprast un strukturēt laiku.
– Viņi var vēlēties kādu lietu tūlīt vai ar kādu izrēķināties nekavējoties, jo viņiem ir sajūta, ka nākotnes nav.
– Viņi mēdz atlikt uzdevumus līdz pēdējam brīdim, jo visu laiku šķiet, ka “vēl ir laiks,” un pēkšņi laika vispār nav.
– Parasti viņi neizprot, kā mazās darbības tagad var ietekmēt nākotnes rezultātu.
– Tā visa sekas ir paaugstināta trauksme, zema pašapziņa un konflikti ar citiem.
Labā ziņa ir tā, ka laika izjūtu var trenēt gan maziem, gan lieliem bērniem un arī pieaugušiem. Kā?" (c) debesmanna.com
Ir bērni, jaunieši un pieaugušie, kuri ir impulsīvi vai eksplozīvi nevis tāpēc, ka viņi ir slikti audzināti, izlaisti vai ļauni, bet tāpēc, ka viņiem trūkst spējas uztvert un saprast laiku. Laika izjūta ir būtiska, lai bērns varētu plānot, kontrolēt savu uzvedību un palikt emocionālajā līdzsvarā. Bez laika izjūtas viņi bieži tiek sodīti par “sliktu uzvedību”, kas patiesībā izriet no nespējas izprast un strukturēt laiku.
– Viņi var vēlēties kādu lietu tūlīt vai ar kādu izrēķināties nekavējoties, jo viņiem ir sajūta, ka nākotnes nav.
– Viņi mēdz atlikt uzdevumus līdz pēdējam brīdim, jo visu laiku šķiet, ka “vēl ir laiks,” un pēkšņi laika vispār nav.
– Parasti viņi neizprot, kā mazās darbības tagad var ietekmēt nākotnes rezultātu.
– Tā visa sekas ir paaugstināta trauksme, zema pašapziņa un konflikti ar citiem.
Labā ziņa ir tā, ka laika izjūtu var trenēt gan maziem, gan lieliem bērniem un arī pieaugušiem. Kā?" (c) debesmanna.com
"Šizofrēnija ir viena no visvairāk pārprastajām psihiskajām saslimšanām. Sabiedrībā to bieži saista ar bīstamu uzvedību vai personības dalīšanos, taču patiesība ir daudz sarežģītāka.
Šajā Mentālās Veselības Akadēmijas epizodē profesionāļi skaidros, kas patiesībā ir šizofrēnija, kādi ir tās simptomi un kā ar to iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Kā šizofrēnija izpaužas un kā to atpazīt?
Kas izraisa šo saslimšanu un kādi ir riska faktori?
Kādas ir mūsdienu ārstēšanas metodes un kā palīdzēt tuviniekam?
