Galvassāpes bērnu un jauniešu vecumā ir bieži sastopamas. 

• Kāpēc svarīgi prast atpazīt dažādus galvassāpju veidus?
• Ko darīt, lai galvassāpes būtu retāk? 
• Kā palīdzēt, kad sāpes jau ir sākušās un kādas tehnikas var pielietot, lai uzlabotu savu pašsajūtu? 

Par to sarunājas Bērnu slimnīcas speciālisti un ar personīgo pieredzi dalās raidījuma vadītāja - dziedātāja, pedagoģe Ieva Sutugova. (c) www.veselapasaule.lv

Citi ieraksti:

1. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epozode: Epilepsija
2. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 2. epozode: Vasara bez traumām
3. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 3. epizode: Bērnu parasports
4. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 4. epizode: Mācīšanās traucējumi
5. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 5. epizode: Kā pamanīt paškaitējumu?
6. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 6. epizode: Galvassāpes bērniem un jauniešiem

Bērnu slimnīcā pēdējos gados katru mēnesi paškaitējuma veikšanas dēļ pēc vēršas aptuveni 20 pusaudži, no kuriem dažiem jāpaliek stacionārā, jo situācija ir ļoti nopietna. Palīdzēt pusaudzim tikt galā ar sevi, nenonākot līdz paškaitējuma veikšanai, kas viņam var sniegt īslaicīgu trauksmes mazināšanās sajūtu, var atklātas sarunas par emocijām, jūtām un psihisko veselību kopumā. 

Pusaudzim ir svarīgi zināt un sajust, ka vecākiem un citiem tuviniekiem rūp viņa pašsajūta, ka apkārtējie ir gatavi palīdzēt. Pamanot paškaitējuma veikšanu, svarīgi ir nenosodīt, bet patiesi un ieinteresēti iesaistīties pusaudža dzīvē un piedāvāt palīdzību.

Kā to labāk izdarīt, klausies raidieraksta Vesela pasaule jaunajā epizodē! Šajā raidījumā par tēmu diskutē Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskā veselības centra speciālistes Arta Kočāne, psihiatre un Aija Bromulte, psiholoģe. Raidījumu vada Elīna Baltskara, Latvijas Radio raidījumu vadītāja.(c)veselapasaule.lv

Citi ieraksti:

1. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epozode: Epilepsija
2. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 2. epozode: Vasara bez traumām
3. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 3. epizode: Bērnu parasports
4. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 4. epizode: Mācīšanās traucējumi
5. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 5. epizode: Kā pamanīt paškaitējumu?
6. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 6. epizode: Galvassāpes bērniem un jauniešiem

Bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, skolas laikā nākas krietni piepūlēties, lai tiktu citiem līdzi. Mēs, apkārtējie, varam viņiem palīdzēt. Kā? 

Raidieraksta epizodes vadītājs Miks Jānis Caune. Pabeidzis Rīgas Kultūru vidusskolu, tagad studē vēsturi Latvijas Universitātē un trenējas vieglatlētikā Ogres Sporta centrā. Mikam ir grūtības ar lasīšanu, ko sauc par disleksiju, to viņš zina jau kopš 3. klases. Bet, pateicoties labam atbalstam, Miks ir iemācījies mācīties. 

Sarunā piedalīsies: Liene Vītola, bērnu psihiatre Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā, Anete Bromulte, audiologopēde 

Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā, Anna Zaula, direktores pienākumu izpildītāja Jaunciema pamatskolā un iekļaujošās izglītības eksperte. (c)veselapasaule.lv

Citi ieraksti:

1. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epozode: Epilepsija
2. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 2. epozode: Vasara bez traumām
3. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 3. epizode: Bērnu parasports
4. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 4. epizode: Mācīšanās traucējumi
5. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 5. epizode: Kā pamanīt paškaitējumu?
6. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 6. epizode: Galvassāpes bērniem un jauniešiem

Vēl par mācīšanās traucējumiem vietnē:

• Mācīšanās traucējumi. Kā saņemt kvalitatīvu izglītību Latvijas skolās?
• Profesionālās izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem
• Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām
• “Iekļaujošo Vēstnieku”
• Programma "STOP 4-7"

Latvijā dzīvo vairāk nekā seši tūkstoši bērnu ar kustību, dzirdes vai redzes traucējumiem. Liela daļa šo bērnu ikdienā apmeklē rehabilitācijas vai fizioterapijas nodarbības, tomēr vien nedaudzi iesaistās arī piemērotās sportiskās aktivitātēs.

• Kas ir bērnu parasports un kādas ir iespējas ar to nodarboties Latvijā? 
• Kā tas veicina bērnu fizisko un emocionālo veselību?
• Kā sporta aktivitātes palīdz bērniem ar invaliditāti rehabilitācijas procesā?
• Kāda pieredze ir vecākiem, kuru bērni nodarbojas ar parasportu? 

Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas biedrības “Bērnu un jauniešu Para sporta apvienība” prezidente Natālija Novikova, Bērnu slimnīcas Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Alisa Beikirhe un ratiņtenisa parasportistes mamma Karina Mosko. Sarunu vada bijusī parabobslejiste, satura veidotāja Annija Kļaviņa. 

Vairāk par iespējām nodarboties ar parasportu atradīsiet biedrības “Bērnu un jauniešu parasporta apvienība” Facebook lapā:   Bērnu un Jauniešu Para Sporta Apvienība. (c)veselapasaule.lv

Citi ieraksti:

1. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epozode: Epilepsija
2. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 2. epozode: Vasara bez traumām
3. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 3. epizode: Bērnu parasports
4. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 4. epizode: Mācīšanās traucējumi
5. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 5. epizode: Kā pamanīt paškaitējumu?
6. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 6. epizode: Galvassāpes bērniem un jauniešiem

Tendences bērnu traumatismā gadu no gada nemainās – iestājoties siltam laikam, pacientu skaits slimnīcas uzņemšanas nodaļā joprojām pieaug. Līdz maija vidum pēc neatliekamās palīdzības vērsušies jau vairāk nekā 1000 bērnu, kuriem bijusi vajadzīga ķirurga palīdzība pēc gūtajām traumām. Traumas gūtas galvenokārt dažādu brīvdabas izklaižu dēļ. 

• Kādas ir visbiežākās traumas vasarā un kā tās novērst?
• Kā runāt ar bērniem un jauniešiem par drošību vasarā tā, lai viņi ieklausītos? 
• Kam jāpievērš lielākā vērība dažādās vecumu grupās? 

Praktiskus un viegli ieviešamus padomus sniegs Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, bērnu ķirurgs Timurs Zurmutaī, bet sarunu vadīs TV un radio raidījumu vadītāja, žurnāliste Rūta Dvinska. (c)veselapasaule.lv

Citi ieraksti:

1. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epozode: Epilepsija
2. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 2. epozode: Vasara bez traumām
3. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 3. epizode: Bērnu parasports
4. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 4. epizode: Mācīšanās traucējumi
5. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 5. epizode: Kā pamanīt paškaitējumu?
6. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 6. epizode: Galvassāpes bērniem un jauniešiem

Epilepsija ir viena no biežākajām hroniskajām neiroloģiskajām slimībām bērnu un pieaugušo vecumā. Epilepsijas savlaicīga atpazīšana un ārstēšana lielā mērā ir Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālistu rokās, jo, lai arī epilepsija var sākties jebkurā vecumā, visbiežāk pirmās lēkmes novēro līdz pilngadības sasniegšanai. 

Raidieraksta moderatorei Bernadetai Paulai Ripai epilepsijas lēkmes sākās 12 gadu vecumā. Kā viņa jutās un kā jūtas tagad, Bernadeta izstāstīs raidierakstā. Raidierakstā piedalās bērnu neirologs,

Epilepsijas un miega centra vadītājs Jurģis Strautmanis un bērnu neiroķirurgs, bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas virsārsts Basels Jakubs Vahbe.(c) veselapasaule.lv

Citi ieraksti:

1. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epozode: Epilepsija
2. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 2. epozode: Vasara bez traumām
3. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 3. epizode: Bērnu parasports
4. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 4. epizode: Mācīšanās traucējumi
5. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 5. epizode: Kā pamanīt paškaitējumu?
6. Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 6. epizode: Galvassāpes bērniem un jauniešiem

Tēma: Komunikācija ar pacientiem, ar kuriem iespējama tikai neverbālā komunikācija 

Prezentē: Laura Ķevere – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatre

Citi ieraksti:

1. Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas nozīme un iespējas reto slimību pacientiem (1.daļa)
2. Komunikācija ar pacientiem, ar kuriem iespējama tikai neverbālā komunikācija 
3. Multidisciplinārās komandas darbs un nozīme alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
4. Individuālās intervences plāns kā instruments komandas darbam alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
5. Uzvedības stratēģijas neverbāliem bērniem
6. Pieredzes stāsts, kā ģimenē veicies ar AAK ieviešanu un izmantošanu ikdienā.

Vēl par retam slimībam vietnē:

• Reto slimību ID karte
• Reto slimību pacientu organizācijas 

Tēma: Komunikācijas grūtības, izaicinājumi ikdienas praksē ar reto slimību pacientiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi. Prezentē: Sabīne Laktiņa - Reto slimību koordinācijas centra Reto slimību pediatre (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca)

Citi ieraksti:

1. Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas nozīme un iespējas reto slimību pacientiem (1.daļa)
2. Komunikācija ar pacientiem, ar kuriem iespējama tikai neverbālā komunikācija 
3. Multidisciplinārās komandas darbs un nozīme alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
4. Individuālās intervences plāns kā instruments komandas darbam alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
5. Uzvedības stratēģijas neverbāliem bērniem
6. Pieredzes stāsts, kā ģimenē veicies ar AAK ieviešanu un izmantošanu ikdienā.

Vēl par retam slimībam vietnē:

• Reto slimību ID karte
• Reto slimību pacientu organizācijas 

Tēma: Uzvedības stratēģijas neverbāliem bērniem 

Prezentē: Iluta Vilnīte - Rīgas 5. pamatskolas-attīstības centra direktore

Citi ieraksti:

1. Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas nozīme un iespējas reto slimību pacientiem (1.daļa)
2. Komunikācija ar pacientiem, ar kuriem iespējama tikai neverbālā komunikācija 
3. Multidisciplinārās komandas darbs un nozīme alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
4. Individuālās intervences plāns kā instruments komandas darbam alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
5. Uzvedības stratēģijas neverbāliem bērniem
6. Pieredzes stāsts, kā ģimenē veicies ar AAK ieviešanu un izmantošanu ikdienā.

Vēl par retam slimībam vietnē:

• Reto slimību ID karte
• Reto slimību pacientu organizācijas 

Tēma: Pieredzes stāsts, kā ģimenē veicies ar AAK ieviešanu un izmantošanu ikdienā. 

Prezentē: Vecāku pārstāve Oksana Mazūra

Citi ieraksti:

1. Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas nozīme un iespējas reto slimību pacientiem (1.daļa)
2. Komunikācija ar pacientiem, ar kuriem iespējama tikai neverbālā komunikācija 
3. Multidisciplinārās komandas darbs un nozīme alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
4. Individuālās intervences plāns kā instruments komandas darbam alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ieviešanā skolas vidē
5. Uzvedības stratēģijas neverbāliem bērniem
6. Pieredzes stāsts, kā ģimenē veicies ar AAK ieviešanu un izmantošanu ikdienā.

Vēl par retam slimībam vietnē:

• Reto slimību ID karte
• Reto slimību pacientu organizācijas