"Vai labai mentālai veselībai ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes? Vai labāk ir skriet, peldēt, staigāt vai varbūt tam patiesībā ir mazsvarīga loma ko darām, galvenais – lai darām? Šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā pirmo reizi ar mums kopā Klāvs Ēvelis, LU pasniedzējs, zinātniskais asistents, kurš patreiz vēl studē bioloģijas doktorantūras programmā.
Lekcijā par fizisko aktivitāšu lomu bērna/pusaudža mentālajā veselībā, Klāvs pastāstīs, kas tad īsti notiek smadzenēs un mūsu ķermenī, kad sportojam, kāpēc fiziskās aktivitātes ir svarīgas bērniem un pusaudžiem, kādu ieguvumu tās dod, un vai fizisko aktivitāšu var būt par daudz?" (c) debesmanna.com
"Katrs bērns ir pelnījis uzaugt ģimenē, bet dažkārt bērns neuzaug ģimenē kopā ar bioloģiskajiem vecākiem. Šajā sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu mēs runāsim par bērniem, kas uzaug ārpusģimenes aprūpē.
Kādi ir riski bērna mentālai veselībai, kurš neaug kopā ar bioloģiskajiem vecākiem?
Kas ir galvenie izaicinājumi bērna aprūpējošai ģimenei?
Kā palīdzēt bērnam dziedēt traumatisko pieredzi un ar kādiem psiholoģiskiem šķēršļiem var saskarties bērna aprūpējošā ģimene, kad bērns ģimenē ienāk ar tiesas lēmumu?
Apskatīsim arī resursus, ko bērns var iegūt, kad nonāk ārpusģimenes aprūpē, kas sekmē viņa attīstību. Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes meklēs sarunas moderatore Elīna Baltskara 4. marta lielajā sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu." (c) debesmanna.com
Klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne ar mums kopā ir jau otro gadu un šajā Bērnu mentālās veselības nedēļā vadīs lekciju par dzīvesspēku (angļu valodā – resilience). Savā lekcijā Aija atbildēs uz šādiem jautājumiem:
Kas ir dzīvesspēks?
Vai dzīvesspēks piemīt mums visiem?
Kā mēs varam palīdzēt bērnam stiprināt savu dzīvesspēku?
Ir bērni, jaunieši un pieaugušie, kuri ir impulsīvi vai eksplozīvi nevis tāpēc, ka viņi ir slikti audzināti, izlaisti vai ļauni, bet tāpēc, ka viņiem trūkst spējas uztvert un saprast laiku. Laika izjūta ir būtiska, lai bērns varētu plānot, kontrolēt savu uzvedību un palikt emocionālajā līdzsvarā. Bez laika izjūtas viņi bieži tiek sodīti par “sliktu uzvedību”, kas patiesībā izriet no nespējas izprast un strukturēt laiku.
– Viņi var vēlēties kādu lietu tūlīt vai ar kādu izrēķināties nekavējoties, jo viņiem ir sajūta, ka nākotnes nav.
– Viņi mēdz atlikt uzdevumus līdz pēdējam brīdim, jo visu laiku šķiet, ka “vēl ir laiks,” un pēkšņi laika vispār nav.
– Parasti viņi neizprot, kā mazās darbības tagad var ietekmēt nākotnes rezultātu.
– Tā visa sekas ir paaugstināta trauksme, zema pašapziņa un konflikti ar citiem.
Labā ziņa ir tā, ka laika izjūtu var trenēt gan maziem, gan lieliem bērniem un arī pieaugušiem. Kā?" (c) debesmanna.com
Ir bērni, jaunieši un pieaugušie, kuri ir impulsīvi vai eksplozīvi nevis tāpēc, ka viņi ir slikti audzināti, izlaisti vai ļauni, bet tāpēc, ka viņiem trūkst spējas uztvert un saprast laiku. Laika izjūta ir būtiska, lai bērns varētu plānot, kontrolēt savu uzvedību un palikt emocionālajā līdzsvarā. Bez laika izjūtas viņi bieži tiek sodīti par “sliktu uzvedību”, kas patiesībā izriet no nespējas izprast un strukturēt laiku.
– Viņi var vēlēties kādu lietu tūlīt vai ar kādu izrēķināties nekavējoties, jo viņiem ir sajūta, ka nākotnes nav.
– Viņi mēdz atlikt uzdevumus līdz pēdējam brīdim, jo visu laiku šķiet, ka “vēl ir laiks,” un pēkšņi laika vispār nav.
– Parasti viņi neizprot, kā mazās darbības tagad var ietekmēt nākotnes rezultātu.
– Tā visa sekas ir paaugstināta trauksme, zema pašapziņa un konflikti ar citiem.
Labā ziņa ir tā, ka laika izjūtu var trenēt gan maziem, gan lieliem bērniem un arī pieaugušiem. Kā?" (c) debesmanna.com
"Kristīne Virsnīte sarunā "Kāpēc "ābols nekrīt tālu no ābeles"?" ar psiholoģi, KBT psihoterapeiti, Mg. art., Dr. Psych. Diānu Zandi iedziļināsies bērna temperamenta tēmā.
▪ Kā bērna temperamenta aspekti nosaka to, kā viņš piedzīvo dzīvi? ▪ Kāpēc vieniem un tiem pašiem vecākiem piedzimst tik atšķirīgi bērni? ▪ Vai ir kādi temperamenta aspekti, kas var sekmēt bērna emocionālo ievainojamību? ▪ Kā sekmēt to, lai bērna temperamenta aspekti izpaustos visveselīgākajā veidā?"(c)Debesmanna
▪ Kas ir seksualitāte? ▪ Bērna seksualitātes attīstība ▪ Bērns un ķermeņa iepazīšana ▪ Pusaudzis, pornogrāfija un identitātes meklējumi ▪ Sarunas par seksu"(c)Debesmanna
"Sarunā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultācijas daļas vadītāju Ingu Gulbi noskaidrojām visu par pieejamo atbalstu vecākiem un bērniem.
Kas ir VBTAI un kādos gadījumos var vērsties pie institūcijas speciālistiem?
Kā rīkoties vecākam, kuram ir aizdomas, ka bērnam ir mentāla saslimšana?
Kā VBTAI var palīdzēt?
Ko ģimene var saņemt bez maksas, un ko - par maksu?
Kādas ir mentālās saslimšanas "profilakses" iespējas?
Ko pandēmijas laikā var vecāki darīt, kur, piemēram, aicināt pusaudžus vērsties?
Saruna notika pirmās Bērnu mentālās veselības nedēļas 'Runā ar mani' ietvaros."(c)Debesmanna
"Lekcija "Palīdzēt sev, lai palīdzētu bērnam" - dr. Ieva Everte runā par šādām tēmām:
Kas ir mentālā veselība?
Kā vecāku mentālā veselība ietekmē bērna mentālo veselību?
Kā bērna mentālā veselība ietekmē vecāku mentālo veselību?
Kā zināt, ja nepieciešama speciālista palīdzība? Kur to saņemt?
Relaksācijas metodes
Dr. Ieva Everte ir ārste-rezidente psihiatrijā, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā, divu bērnu mamma."(c)Debesmanna
"Agneses Drunkas un bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova saruna par atsevišķiem vecumposmiem un ar to saistītajām vecāku ekspektācijām, par to, ko sevī ietver bērna mentālā veselība un kā tiek noteiktas diagnozes.
Saruna par bērna smadzeņu attīstību un līdz ar to, cik daudz no bērna var prasīt konkrētā vecuma periodā - arī attiecībā uz emociju regulāciju. Par to, kā arvien jaunākiem bērniem tiek diagnosticēti trauksmes traucējumi, depresija, arī ēšanas traucējumi un cik svarīgi ir savlaicīgi atpazīt šādas saslimšanas pazīmes, lai vecāki un speciālisti varētu palīdzēt."(c)Debesmanna
