|
|
|
Другие журналы: |
|
Другие журналы: |
|
Другие журналы:
|
|
Другие журналы: |
|
Другие журналы: |
1. Uzcel pilsētu
2.Krāsas un formas
3.Atkarto pēc zīmējuma
4.Uzceļ pēc piemēra
|
|
Tiešsaistes seminārā piedalīsies:
Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra izglītības metodiķe, logopēde Ilze Tolopilo.
Lektore:
- pastāstīs par savu pieredzi darbā ar mācību materiāliem, kuri pieejami Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra tīmekļa vietnē;
- sniegs ieteikumus mācību materiālu izveidei, kā arī iepazīstinās ar tīmekļa vietnēm jaunu mācību materiālu veidošanai.(c) Valsts izglītības satura centrs
1. Vietnes no tiešsaistes seminārā: 2. Vietnes materiālu iztrādāšanai; Vienkārši un skaidri («Vieglā valoda»): Papildus vizuālais atbalsts (attēli, ikonas, piktogrammas, utt.)
Attēli (nav jānorāda autortiesības) Radi attēlus pats (mākslīgais intelekts)
Attēla fona noņemšana Krustvārdu mīklu ģenerators tiešsaistē Radi mūziku ar www.suno.com Vietnes materiālu izstrādāšanai
Izstrādātie un pieejamie mācību materiāli mājas lapā www.riac.lv
|
|
"I’mPOSSIBLE ir Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) globālā izglītības programma, kas paredzēta skolotājiem, lai to izmantotu 6–18 gadus veciem skolēniem un ļautu jauniešiem visā pasaulē iepazīt paralimpiskās vērtības, paralimpiskos sporta veidus un paralimpiskās kustības vīziju par iekļaujošākas pasaules veidošanu ar parasporta palīdzību. I’mPOSSIBLE ļauj jauniešiem ar dažādām spējām Mācīties. Iesaistīties. Iekļauties., kas ir programmas aicinājums rīkoties.
Vairāk lasi: https://www.lpkomiteja.lv/im-possible/ |
Bērns ar invaliditāti sasniedz pilngadību: vecāku tiesības un juridiskie soļi
Pilngadības sasniegšana ir nozīmīgs dzīves posms bērnam ar invaliditāti. Tas ir brīdis, kad mainās ne tikai sociālā loma un atbildība, bet arī juridiskais statuss. Ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, šis pārejas posms var būt īpaši nozīmīgs, jo tas ietekmē gan ikdienas lēmumu pieņemšanu, gan tiesību nodrošināšanu.
No 18 gadu vecuma persona Latvijā kļūst pilngadīga un iegūst pilnu rīcībspēju. Tas nozīmē, ka likums viņu atzīst par tiesīgu patstāvīgi pieņemt lēmumus visās dzīves jomās — sākot no medicīniskās aprūpes un finanšu jautājumiem līdz līgumu slēgšanai un īpašuma pārvaldīšanai.
Līdz pilngadībai vecāki vai aizbildņi automātiski pārstāv bērna intereses. Pēc 18 gadu sasniegšanas šīs tiesības beidzas, un jebkāda turpmāka pārstāvība ir iespējama tikai tad, ja to paredz likums vai ir pieņemts atbilstošs tiesas lēmums.
Pilngadīga persona pati lemj par savu ārstēšanu, izglītību, finanšu lietām un citiem būtiskiem jautājumiem. Ja veselības stāvoklis ierobežo spēju pieņemt informētus lēmumus, tas var radīt situācijas, kurās nepieciešams papildu tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu personas interešu aizsardzību.
Latvijas tiesību sistēmā pastāv noteikti mehānismi, kas paredzēti, lai aizsargātu personas, kuras nespēj patstāvīgi rīkoties savās lietās. Tie ir izveidoti, lai nodrošinātu gan personas tiesību ievērošanu, gan drošību, vienlaikus respektējot cilvēka cieņu un autonomiju.
Pēc pilngadības sasniegšanas valsts un pašvaldību iestādes, medicīnas iestādes un finanšu institūcijas sazinās tieši ar personu, nevis ar vecākiem. Tas nozīmē, ka informācijas pieejamība un lēmumu pieņemšana notiek citā kārtībā nekā nepilngadības laikā.
Laiks pirms un pēc 18 gadu sasniegšanas ir būtisks, lai saprastu, kā mainīsies ikdienas kārtība, piekļuve pakalpojumiem un tiesību īstenošana. Šis posms prasa rūpīgu izvērtējumu un sagatavošanos, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu un aizsardzību. Precīzi dokumenti – stipra aizsardzība Tiesas process sākas ar dokumentiem. Katrs vārds, katra atsauce un katrs pielikums var izšķirt lietas iznākumu. Dokumentu sagatavošana “Santas Survilas konsultāciju birojā” nodrošina, lai jūsu pieteikums tiesai būtu juridiski pamatots ar faktiem un sagatavoti laikā. Biežāk uzdotie jautājumi par aizgādnību pilngadīgām personām ar invaliditāti 1.Kas ir aizgādnība pilngadīgai personai ar invaliditāti? Aizgādnība ir tiesas noteikts mehānisms, kas nodrošina personas interešu aizsardzību, ja veselības stāvokļa dēļ viņa nespēj patstāvīgi rīkoties savās lietās. 2. Kad nepieciešama aizgādnība? Ja persona nespēj pieņemt informētus lēmumus par veselību, finansēm vai īpašumu, un tas apdraud viņas intereses vai drošību. 3. Kā ierosināt aizgādnības procesu? Tiesā iesniedz pieteikumu, pievienojot medicīniskos atzinumus un citus pierādījumus. Pieteikumu var iesniegt radinieki, sociālais dienests vai citas ieinteresētās personas. 4. Vai aizgādnība nozīmē pilnīgu tiesību zaudēšanu? Nē. Tiesa nosaka, kādās jomās persona saglabā rīcībspēju un kādās to īsteno aizgādnis. 5. Vai aizgādnību var pārtraukt? Jā, ja veselības stāvoklis uzlabojas un persona spēj patstāvīgi rīkoties savās lietās. 6. Kā izvēlas aizgādni? Parasti priekšroka tiek dota tuviem radiniekiem. Ja tādu nav, aizgādni var iecelt no pašvaldības vai citas piemērotas personas. 7. Kādi ir aizgādņa pienākumi? Aizgādnis pārstāv personas intereses, pārvalda mantu. (c) SANTA SURVILA
|
