Joprojām ir ģimenes, kuras atturas no invaliditātes statusa noteikšanas bērnam, gan baidoties no sabiedrības aizspriedumiem, gan uzskatot invaliditātes ekspertīzes procesu kā ilgu un sarežģītu. Mīti par birokrātiskiem šķēršļiem, sabiedrības nosodījumu vai “zīmogu nākotnei” joprojām mūsdienu sabiedrībā ir dzīvi.

Tāpēc svarīgi ir runāt godīgi, saprotami un cilvēcīgi – invaliditātes statuss nav spriedums bērnam, bet veids, kā caur dažādiem valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumiem var sekmēt bērna labāko interešu nodrošināšanu un veicināt pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā ikvienā vecuma posmā.

Ceļš nav jāiet vienatnē

Bērna saslimšanas brīžos, it īpaši, ja saslimšana ir smaga, ik viena ģimene nereti jūtas bezpalīdzīga un ne vienmēr zina risinājumu, ko darīt konkrētajā situācijā, kā palīdzēt, kur vērsties pēc palīdzības. Jebkurā saslimšanas gadījumā ir svarīgi laikus saņemt atbilstošu, kvalitatīvu un mērķtiecīgu ārstēšanu, lai pēc iespējas novērstu vai vismaz mazinātu visas nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties. Ja pēc saņemtās ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešams papildu atbalsts bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai, ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, vienojoties ar bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk – vecāks), var lemt par bērna nosūtīšanu invaliditātes ekspertīzei. 

Invaliditātes noteikšanas pakalpojums Latvijā ik gadu tiek pilnveidots, veicinot cilvēkcentrētu un caurspīdīgu procesu. Sākotnēji var šķist, ka process līdz invaliditātes ekspertīzei bērnam ir garš un sarežģīts, tomēr sadarbībā ar bērna ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu procesu invaliditātes ekspertīzei var uzsākt vienkārši un saprotami, nodrošinot pozitīvu ietekmi bērna attīstībai ilgtermiņā. Lasīt tālāk...(c) www.mammamuntetiem.lv

• Par pabalstiem
• Par VDEĀVK

"Vēlamies panākt, lai tiktu palielināts atalgojums asistentiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām vispārizglītojošās skolās. Šie darbinieki veic emocionāli un fiziski smagu darbu, bet viņu atalgojums neatspoguļo nedz darba sarežģītību, nedz sabiedrisko nozīmīgumu.

Asistenti, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, nereti palīdz ne tikai mācībās, bet arī ikdienas pašaprūpē – palīdz pārvietoties, ēst, komunicēt, uzturēt mieru emocionāli grūtās situācijās. Tas ir ļoti nozīmīgs, bet arī fiziski un emocionāli grūts darbs. Diemžēl šobrīd atalgojums šiem darbiniekiem ir nesamērīgi zems – bieži vien zem minimālās algas līmeņa vai tikai minimālās algas robežās. Tas noved pie izdegšanas un kvalitatīva atbalsta trūkuma bērniem, kuriem tas ir vissvarīgākais.

Piedāvājam Latvijas Republikas Saeimai, Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar Labklājības ministriju pārskatīt un paaugstināt minimālo mēneša atalgojumu asistentiem bērniem ar īpašām vajadzībām vispārizglītojošās skolās. Tāpat jāizstrādā vienots valsts mēroga finansēšanas mehānisms, lai šie atalgojumi nav atkarīgi no katras pašvaldības rocības.

Palielinot atalgojumu, palielināsies arī darba prestižs un motivācija ieņemt šo amatu. Tas uzlabos bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanos skolā, kā arī nodrošinās lielāku emocionālo drošību un kvalitatīvu atbalstu. Galu galā – iegūs visa sabiedrība, jo bērniem tiks nodrošināta vienlīdzīgāka un iekļaujošāka izglītības vide."(c)

Lasīt tālāk....

Pašlaik invaliditātes pensijas Latvijā nesasniedz iztikas minimumu, kas liedz cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt pamatvajadzības – pārtiku, mājokli, medikamentus un rehabilitāciju. Daudzi cilvēki ar invaliditāti ir spiesti dzīvot zem nabadzības sliekšņa, kas rada papildu sociālos un veselības riskus. Šī iniciatīva aicina palielināt invaliditātes pensijas vismaz līdz minimālajam iztikas līmenim, nodrošinot taisnīgus un pienācīgus ienākumus cilvēkiem ar invaliditāti.

1. Pārskatīt invaliditātes pensiju aprēķinu, sasaistot to ar vidējo algu un reālajām dzīves izmaksām, lai pensijas nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. 
2. Ieviest ikgadēju pensiju indeksāciju, kas atbilst inflācijai un dzīves dārdzības pieaugumam, novēršot pensiju pirktspējas samazināšanos. 
3. Palielināt valsts budžeta finansējumu invaliditātes pensijām, piešķirot tām prioritāru statusu sociālās aizsardzības sistēmā.
4. Samazināt birokrātiskos šķēršļus, kas saistīti ar pensiju piešķiršanu un pārrēķinu, lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu vieglāk saņemt nepieciešamo atbalstu. 
5. Pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, lai nodrošinātu taisnīgāku un efektīvāku pieeju pensiju piešķiršanā.

• Mazāk nabadzības un sociālās atstumtības, kas uzlabos gan individuālo, gan sabiedrības kopējo labklājību. 
• Lielāka ekonomiskā aktivitāte, jo cilvēki ar invaliditāti varēs aktīvāk iesaistīties sabiedrībā un darba tirgū. 
• Cieņpilnāka attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, veicinot iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību. 
• Mazāks slogs sociālās palīdzības sistēmai, jo cilvēki ar pietiekamiem ienākumiem būs mazāk atkarīgi no citiem pabalstiem.

Lasīt tālāk....

"Latvijā sarakstīta pirmā grāmata, kuras tapšanā cilvēkam bijusi mazākā loma. Mākslīgais intelekts radījis grāmatu vieglajā valodā "Mazie stāsti". Tā paredzēta cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, lasīšanas grūtībām un bērniem, lieti noderēs tiem, kas mācās lasīt.

Speciālās izglītības darbības principi ir radīti pirms pusgadsimta, un arī paši nozarē strādājošie nenoliedz, ka tie ir novecojuši. Tomēr joprojām redzams, ka bērnus ar speciālām vajadzībām grib "pielāgot" skolām, nevis rast veidu skolas atbalstu pielāgot bērnam. Arī Valsts kontroles ieteikumi tiek ieviesti gausi. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pētīja, vai mācību iestādes, speciālisti un valsts institūcijas strādā bērnu vislabākajās interesēs.

Mēs gribam mēģināt!

Mamma Līga kopā ar dēlu pilda logopēda uzdoto mājas darbu.

Mamma: Kuru tu atpazīsti?

Dēls: Cālis.

Mamma: Tad sāc ar cāli. Kāds ir pirmais burts?

Dēls: C!

Mamma: Ļoti labi!

Viņi šādi darbojas katru dienu. Zēnam priekšā uz galda stāv A4 lapa ar dažādiem zīmējumiem, viņam tos jāatpazīst un jāuzraksta. Dēlam ir valodas attīstības aizture. Šobrīd deviņgadnieks mācās vispārizglītojošajā skolā, kur apgūst speciālās izglītības programmu ar 56. kodu. Tā domāta bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Taču, ja Līga pirms pāris gadiem nebūtu cīnījusies par dēla iekļaujošo izglītību, viņš mācītos speciālajā skolā ar citu – 58. kodu, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Līga piekrita dalīties pieredzē par speciālo izglītību, bet lūdza neminēt pilsētu, kurā viņi dzīvo. Tā ir viena no Vidzemes novada centriem. Viņu stāsts sākās brīdī, kad dēlam bija pieci gadi. Tobrīd dēls apmeklēja pašvaldības bērnudārzu."(c)Lasīt tālāk....

Ja pārmaiņu nebūs, speciālo skolu direktori vērsīsies Satversmes tiesā par nevienlīdzīgu attieksmi pret bērniem ar īpašām vajadzībām. Finansējums speciālo skolu uzturēšanai nav pārskatīts kopš 2007. gada. Tikmēr Valsts kontrole vērš uzmanību, ka daļu Eiropas naudas, kas bija paredzēta bērniem ar speciālām vajadzībām, ministrija plāno novirzīt vairāk nekā 20 miljonu dārgajam izglītības kvalitātes monitoringam. (с)LSM

"Ответ подготовили в Социальной службе Даугавпилса:

«В Соцслужбе доступны следующие социальные услуги для детей с инвалидностью:

• дневной центр ухода для детей с функциональными нарушениями;

• Дневной центр ухода для лиц с расстройствами душевного характера;

• услуга «Передышка» (до 30 суток в год);

• услуги социальной реабилитации (20 бесплатных консультаций психолога и терапии или занятия у физиотерапевта);

• специализированный транспорт."(с) gorod.lv

Читать дальше....

biedrību “BŪT BLAKUS” – organizāciju, kas apvieno šizofrēnijas slimnieku tuviniekus un atbalstītājus. Biedrības misija ir veidot drošu un izprotošu vidi, kurā ikviens var saņemt atbalstu, sapratni, cerību un cieņu.

Kas ir šizofrēnija? 

Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska saslimšana, kas skar apmēram 1% populācijas un izpaužas ar psihotiskiem simptomiem ((īstenībai neatbilstošām idejām un halucinācijām), apgrūtinātu realitātes uztveri, samazinātu spēju just emocijas, vienaldzības sajūtu, apātiju, atmiņas un koncentrēšanās spēju traucējumiem, grūtībām veidot loģiskas asociācijas. (с) mammamuntetiem

Lasīt tālāk....